Likvidēt ne tikai sāpes, bet arī to rašanās iemeslu – tāds ir mūsu ārstniecības princips.

Apvienojot neiroloģijas, biomehānikas, ortopēdijas un neirofizioloģijas principus, manuālā terapija jau no seniem laikiem ir ļoti iedarbīga ārstniecības metode.

Manuālā terapija (manus – roka) – ar rokām izpildītu ārstniecisku paņēmienu komplekss, kas vērsts uz sāpju un biomehānisko traucējumu novēršanu dažos distrofiskajos procesos mugurkaulā un locītavās.

Pretēji priekšstatiem, manuālais terapeits nerada sāpes. Viņš pamatojas uz dziļām anatomijas un visas balsta-kustību un nervu sistēmas uzbūves zināšanām. Sāpju dēļ bieži tieši nereti vēršas pie manuālā terapeita, cerot no tām atbrīvoties. Reizēm pietiek tikai ar vienu vai diviem seansiem, lai cilvēks justu ievērojamu atvieglinājumu, citreiz nepieciešams ilgāks laiks. Viss ir atkarīgs no slimības smaguma un tās ielaistā stāvokļa.

Daudzi jauc manuālo terapiju un masāžu, bet starp tām ir ievērojama atšķirība. Masieris strādā tikai ar mīkstajiem audiem, bet manuālais terapeits iedarbojas arī uz locītavām un mugurkaula diskiem, kā arī iekšējiem orgāniem.

Masāža var būt vienkārši patīkama un atslābinoša procedūra, bet manuālā terapija ir nopietna ārstēšana, kuras rezultāts ir nevis īslaicīga simptomu pazušana, bet pilnīga izdziedināšana. Turklāt sistēmisks manuālās terapijas kurss var iekļaut arī ārstniecisko masāžu.

Tradicionālie manuālās terapijas veidi mūsu klīnikā:

  • Manuālās terapijas manipulācijas tehnika. Šajā tehnikā tiek izmantotas īsas un ne īpaši stipras sitieniem līdzīgas kustības, kas palīdz atjaunot locītavu kustīgumu. Visbiežāk tā tiek izmantotas manipulācijām mugurkaula un krustu apvidū.
  • Manuālās terapijas mobilizācijas tehnika. Mobilizācija ir kustību kopums, kas paredzēts maigai skriemeļu izstiepšanai un mugurkaula slīpuma mainīšanai. Pēc šādām manipulācijām palielinās locītavu kustīgums, normalizējas asinsrite un izzūd tūskas.
  • Manuālās terapijas mīkstās tehnikas. Mīkstās tehnikas ievērojami paplašināja manuālās terapijas iespējas. Tās tiek izmantotas muskuļu tonusa un saišu stāvokļa uzlabošanai, kā arī sāpju un saspringuma noņemšanai. Šādām tehnikām raksturīgs tas, ka tajās nav asu kustību. Pie šīs grupas pieder arī postizometriskā relaksācija – saišu un muskuļu kustīguma palielināšanas metode.

Papildu tehnikas:

Vēl bez klasiskajām tehnikām manuālie terapeiti izmanto arī citas metodes.

  • Akupunktūra. Lieliska metode, kas izveidota jau Senajā Ķīnā. Tā pamatojas uz saikni starp iekšējiem orgāniem un bioloģiski aktīviem punktiem, kas atrodas uz ķermeņa virsmas. Iedarbība tiek veikta ar ļoti smalkām un sterilām adatiņām. Akupunktūra ir efektīva daudzu traucējumu gadījumos – no sāpju sindroma līdz depresijai.
  • Akupresūra. Darbības princips ir tāds pats, kā akupunktūrai, bet dūrienu vietā punkti tiek spiesti.
  • Viscerālā terapija. Tā ir iedarbošanās uz iekšējiem orgāniem ar vēdera masāžas, vieglas uzspiešanas un izklauvēšanas palīdzību. Šī metode palīdz atjaunot asins mikrocirkulāciju orgānos un koriģēt to stāvokli.
  • Kraniosakrālā terapija. Šo metodi vēl sauc par kraniopātiju vai galvaskausa osteopātiju. Tā ir iedarbošanās uz galvaskausa un krustu kauliem, kas palīdz samazināt sāpes. Šādas iedarbības rezultāts ir galvas smadzeņu asins apgādes un to funkciju uzlabošanās.
  • Ārstnieciskā masāža. Ārstnieciskās masāžas izmantošanas jomas ir ļoti plašas – to izmanto sāpju un saspringuma likvidēšanai, muskuļu elastības un asins mikrocirkulācijas uzlabošanai un funkcionālajai atjaunošanai.
  • Miofasciālā relīze. Šī tehnika pamatojas uz piesardzīgu muskuļu un saišu izstiepšanu. Tā vērsta uz trigera punktu likvidēšanu, kas ir sāpīgi savilktu muskuļu mezgli un parādās pēc traumām, nepareizas stājas, pārmērīgas fiziskās slodzes vai ilgstošas atrašanās neērtā pozā.
  • Lietišķā kinezioloģija. Tā ir vairāk nevis manuālās terapijas tehnika, bet pasākumu komplekss, lai atgūtu spējas anatomiski pareizi kustēties, neradot pārmērīgu ikdienas slodzi noteiktiem muskuļiem un locītavām. Lietišķajai kinezioloģijai ir arī diagnostiska funkcija – traucējumi orgānu vai organisma sistēmu darbībā vienmēr kaut kādā veidā izpaužas muskuļu stāvoklī.
  • Manuālā limfodrenāža. Limfas nosprostojums rada pastāvīgas tūskas, smaguma sajūtu un sāpes. Maigā manuālā limfodrenāžas tehnika stimulē dabīgo limfas apriti un likvidē šos simptomus.
  • Šiacu. Punktu masāžu daudzveidība, kas tāpat kā akupresūra pamatojas uz enerģētiski aktīvo punktu un iekšējo orgānu saikni.

Kuriem cilvēkiem nepieciešama manuālā terapija?

Ar šo metodi var palīdzēt pacientiem, kuriem ir:

  • dažādi mugurkaula bojājumi;
  • radikulīts;
  • mugurkaula disku trūce;
  • osteohondroze jebkurā stadijā;
  • sāpes sirds apvidū;
  • mugurkaula artērijas sindroms;
  • pastāvīgas galvassāpes, mainīgs arteriālais spiediens, asinsvadu veģetatīvā distonija;
  • diagnosticēta kuņģa-zarnu trakta saslimšana u.c.

Kontrindikācijas

Šo metodi nedrīkst izmantot, ja ir šādas patoloģijas:

  • jaunveidojumi muguras un galvas smadzenēs, ekstremitātēs un mugurkaulā;
  • locītavu, ekstremitāšu vai iekšējo orgānu audzēji;
  • diagnosticēti specifiski un nespecifiski infekciju procesi mugurkaulā un locītavās, piemēram, tuberkulozes spondilīts, osteomielīts, reimatisms akūtā stadijā;
  • akūta un subakūta locītavu iekaisuma saslimšana;
  • akūts un subakūts iekaisuma process muguras smadzenēs un smadzeņu apvalkā;
  • Behtereva slimība;
  • disku mielopātija;
  • asinsreces problēmas.

Nekādas līdzīga veida procedūras netiek veiktas, ja ir nezināmas izcelsmes augsta ķermeņa temperatūra, jebkuras saslimšanas akūtajā periodā, tostarp arī gripas, alkohola reibuma stāvoklī, ja ir nesena mehāniska trauma vai augsts arteriālais spiediens ārstniecības brīdī.

Attiecīgās kontrindikācijas ietver arī vertebrogēnos sindromus, gados vecus cilvēkus, iedzimtas mugurkaula attīstības anomālijas un grūtniecību pēdējos mēnešos.

* Pirms ārstēšanas sākuma vēlams savā īpašumā iegūt slimību vēsturi un rentgenuzņēmumus vai MR un DT izmeklējumu rezultātus.

Pieteikties procedūraiManuālā terapija